Sāksim ar to, ka šis bija pirmais un šķietami vissmagākais pasākums mums kā klasei. Nezinot mums pašiem, sapratām, ka esam stipri un vienoti. Žetonvakars ir brīdis, kad klase parāda sevi, un mēs ceram, ka esam parādījuši sevi veiksmīgi.
​Mazliet par ''Oļivudu''-
Kāpēc gan tāds nosaukums? Tā nebija Holivuda, bet tuvu tam.
Tur nebija melu, nebija banālu joku, tur bija mūsu nākotne, pagātne un mēs paši. Visiem ļāvām ielūkoties, kā top mūsu dzīves filma, un relaksēties ar siltiem plediem un svaigu popkornu. Lai pārsteigtu skolotājus, visa gada garumā cītīgi klausījāmies skolotāju jokos un atziņās, ko izmantojām filmas tapšanas procesā ''Oļivuda''.
Ļoti zīmīgi vakara beigās kopīgi nodziedājām Gacho ''Mūžam jauns''.
Vēlējāmies pārsteigt visus – skolotājus, vecākus, draugus, radus, bet beigu beigās pārsteidzām sevi ar to, ka, neskatoties ne uz ko, viss ir iespējams!

​……./Mana dzīve sākas šeit,
sākas šeit un neizbeidzas.
Es mūžam būšu jauns,
kaut gadu daudz,
jaunība nepāriet,
lai arī kura ir tā……
Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
Kam tik iziet cauri dzīvē mums nav nācies.
Gadi skrien, gadi skrien,
vecāks nepaliec/…..

Artūrs Pumpurs, Beāte Balode, 12. klases skolēni

Pievienot komentāru

Jūsu vārds:
Komentārs:
Attēlā redzamais kods: